Grieķu valoda
Grieķu valoda Ελληνικά | ||
---|---|---|
Reģioni, kuros grieķu valoda ir oficiālā valoda: | ||
Valodu lieto: | Grieķija, Kipra, Albānija, Ziemeļmaķedonija, Turcija, Bulgārija, Rumānija, Itālija, Spānija, Armēnija, Gruzija, Ēģipte, Jordānija, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Ukraina, Krievija, Dienvidāfrika, Kazahstāna, Francija | |
Pratēju skaits: | no 17 līdz 25 miljoniem | |
Reitings: | 52 | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Helēniešu Grieķu valoda | |
Rakstība: | Grieķu alfabēts | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Grieķija Kipra Eiropas Savienība | |
Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | el | |
ISO 639-2: | gre (B) | ell (T) |
ISO 639-3: | ell | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē. Grieķu alfabēts tiek lietots kopš 9. gadsimta p.m.ē. Grieķu literatūras vēsture ir apmēram 3000 gadus sena. Tā ir oficiālā valoda Grieķijā un Kiprā. Mūsdienās tajā runā 15 miljoni cilvēku Grieķijā, Kiprā, Bulgārijā, Albānijā, Turcijā un plašajā grieķu diasporā, kas izkaisīta pa visu pasauli. Pēc tajā dzīvojošo grieķu skaita Melburna Austrālijā ir trešā lielākā grieķu pilsēta pēc Atēnām un Salonikiem.
Kopš 1976. gada par oficiālo rakstību ir noteikts “demotikas” grieķu valodas variants, kas salīdzinājumā ar “katareusas” variantu ir daudz vienkāršāks un daudz tuvāks sarunvalodai.
Valodas attīstības posmi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzajos pastāvēšanas gadsimtos grieķu valoda ir mainījusies, un tās vēsture tiek iedalīta vairākos periodos.
- Mikēnu grieķu valoda: Mikēnu civilizācijas laikā lietotā valoda, kuras rakstībai no 1. gs. p.m.ē. izmantota (lineārā B) rakstība.
- Klasiskā grieķu valoda, ko sauc arī par sengrieķu valodu. Tās dažādie dialekti bija Grieķijas civilizācijas arhaiskā un klasiskā perioda valoda. Tā tika plaši lietota Romas impērijā. Rietumeiropā klasisko grieķu valodu pārtrauca lietot pēc Romas impērijas sabrukuma, taču tā joprojām tika plaši lietota Bizantijas impērijā. Eiropā tā atkal kļuva populārāka pēc Konstantinopoles krišanas, kad daudzi grieķi emigrēja uz Itāliju.
- Hellēniskā grieķu valoda, ko sauc arī par koinē grieķu valodu. Saplūstot dažādajiem grieķu dialektiem, radās pirmais kopējais grieķu dialekts, kas laika gaitā kļuva par vienu no pasaules pirmajām starptautiskajām valodām. Aleksandra Lielā kareivji runāja koinē, un pēc viņa karagājieniem koinē tika lietota no Ēģiptes līdz Indijai. Vēlāk, kad romieši iekaroja Grieķiju, Romas impērijā izveidojās neoficiāla grieķu un latīņu valodas divvalodība. Arī Jaunā Derība sarakstīta koinē.
- Viduslaiku grieķu valoda, ko sauc arī par Bizantijas grieķu valodu: hellēniskās grieķu valodas lietošanas turpinājums Bizantijas impērijas pastāvēšanas laikā, kā arī pēc tās sabrukuma 15. gadsimtā.
- Jaungrieķu valoda: tās saknes meklējamas neatkarīgi no koinē, un tās lietošana sākās jau Bizantijas periodā, ap 11. gadsimtu.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grieķu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grieķu valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Helnet: Grieķijas informācijas vortāls
- E.Felsbergs, Grieķi īpašvārdu pareizrakstība latviešu valodā. 1922
|